Termins „suverenitāte”juridiskajā literatūrā ienācis no franču valodas un tulkojumā nozīmē „augstākā vara”.Tuvs jēdziens ir „suverēns”,kas apzīmē monarhu,kuram ir augstākā vara.Suverenitātes iedīgļi iezīmējās jau antīkajā pasaulē,lai gan Senajā Grieķijā un Romā suverenitātes jēdziens kā tāds pilnībā netika izstrādāts.Aristotelis savos darbos runā tikai par valsts autarķiju,kas nozīmē „valsts pašpieticību vai pilnīgi neatkarību saimniecībā,ne politiskā novadā.”Tomēr Senā Grieķija pazinusi arī pilnīgas neatkarības jēdzienu(eleutheria),kas formulēts starppolisu līgumos,un iekšējo patstāvību(autonomia)Šos abus principus kopa varētu uzskatīt par agrīnu suverenitātes definējumu.…
