3. pie neverbālās (ķermeņa) izteiksmes līdzekļiem pieder acu skatiens, mīmika, ārējais izskats, dažādu ķermeņa daļu motorika, manieres un tehnisko līdzekļu izmantošana laikā un telpā, kur psihes īpašības (temperaments, raksturs, spējas, nosliece, pārliecība, zināšanas, iemaņas, prasmes un ieradumi) atklāj saziņas partneru individuāli-tipoloģiskās īpatnības, vēlmes un vajadzības. Neverbālie līdzekļi saziņa izpaužas zīmju un signālu informācijas apmaiņas, papildinājuma funkcijas. Runas procesā tie dod iespēju:
• uzturēt kontaktu starp partneriem
• regulēt runas plūsmu;
• apsteigt informāciju, kas tiks pateikta vēlās;
• ar nokavēšanos dublēt vārdiskā izteikuma saturu;
• aizstāt atsevišķus vārdus vai frāzes;
• izteikt attieksmi pret saziņas partneri vai saturu, norādot uz vēlēšanos turpināt vai pārtraukt sarunu.
Zīmju kodēšanas un dekodēšanas sistēmu iedala un grupē arī pēc uztveres un uzmanības receprota (kairinātāja) atrašanas vietas:
• redzami saskatāmās (uztverot zīmju krāsa, formu, stāvokli telpā, ķermeņa muskuļu motoriku un kustības ar redzes palīdzību);
• dzirdami saklausāmās (uztverot zīmju signālu ar dzirdes palīdzību);
• sasmaržojamās (uztverot zīmes ar ožas palīdzību)
• sataustāmās (uztverot zīmju formu, stāvokli telpā, ķermeņa muskuļu motoriku ar taustes palīdzību)
• sagaršojamās (uztverot zīmes ar garšas palīdzību).
Līdzekļi, kas palīdz saziņas partneriem veidot sekmīgu saziņu ir rakstīšanas, zīmēšanas, runāšanas, dejošanas, lasīšanas, klausīšanās, skatīšanās, vērošanas, secināšanas, žestikulēšana un pozēšanas prasmes, kuras ar laiku tiek attīstītas un pilnveidotas.8
…
