-
Sods un soda izpilde Rīgā pēc J.K.Broces darba "Zīmējumi un apraksti"
Liela nozīme ir pirmajam pārmācības namam Rīgā, kas ierīkots 1679. gadā. Šeit atradās uz nedēļām vai pat gadiem nosūtīti noziedznieki, nestrādājoši klaidoņi un izklaidīgas sievietes uz zināmu laiku labošanas darbos. Vēlāk arī slimniekus un nepaklausīgus kalpus sūtīja uz turpmāk minēto Nikolaja patversmi, bet vēlāk slimos veda uz slimnīcu (pirmā slimnīca). Tikai nav īsti saprotams, vai šis nams ir bijis arī cietums, vai arī pie tā ir bijis cietums. Pēc tam, kad pārmācības namu ierīkoja Citadelē (attēls 60a), šo namu 1794. gada 26. septembrī nodeva Nikolaja patversmei un darba namam. Visi spējīgie tiek nodarbināti. Pozitīvais aspekts bija tāds, ka šiem klaidoņiem, nepaklausīgajiem nepiesprieda bargos sodus. No viņiem vienkārši tika vaļā šajās patversmēs. Viņi tika nodarbināti un pabaroti. Viņi neklīda pa ielām un neveica noziegumus.
Patversmēs nonāca klaidoņi un tā saucamie “bezģeļņiki”, bet noziedzniekus - slepkavas, zagļus, parādnieki, izbēgušos zemniekus un citus mazos noziedzniekus nosūtīja uz cietumu. …
Johans Kristofs Broce (1742 – 1823) dzimis Gerlicā, studējis Leipcigas un Vitenbergas universitātēs teoloģiju un filozofiju un apguvis tehnisko zīmēšanu. 1768. gadā Broce ierodās Rīgā. Broce pieskaitāms vēlīnai humānisma virziena t.s. erudītu skolai un par savu galveno uzdevumu uzskatīja vēstures avotu vākšanu un apstrādāšanu. ... Apjomīgajā darbā (3246. l.p.p.) atrodamas ziņas par daudzām Baltijas pilsētām un dzīvi tajās (cilvēki, arhitektūra, sadzīve u.tml.). ... Koncentrējoties uz Rīgu, vairāk aprakstu ir atrodami par bargiem miesas sodiem, to izpildes veidiem un vēsturiskiem piemēriem ar gadskaitļiem, vietām un personām. 18./19. gadsimtā turpināja pastāvēt arī baznīcas uzliktie sodi (baznīcas sodi). Aprakstītas ir arī ieslodzījuma vietas. ... Liela nozīme ir pirmajam pārmācības namam Rīgā, kas ierīkots 1679. gadā. Šeit atradās uz nedēļām vai pat gadiem nosūtīti noziedznieki, nestrādājoši klaidoņi un izklaidīgas sievietes uz zināmu laiku labošanas darbos. Vēlāk arī slimniekus un nepaklausīgus kalpus sūtīja uz turpmāk minēto Nikolaja patversmi, bet vēlāk slimos veda uz slimnīcu (pirmā slimnīca). ... Broce kā humānists pret dažiem sodiem vēršas skeptiski, bet kopumā par sistēmu izsakās neslikti, jo, piemēram, Daugavgrīvas cietumā – neviens nav nomiris. Sodi ir paredzēti lai iebiedētu (kā pēc pātagu sitieniem, kurus piedzīvot negribēs nekad) un disciplinētu sabiedrību. Esejā dotas atsauces uz Broces radītajiem attēliem.
