1.Bezdarba skaidrojums.
Ja darbaspējīgi, atbilstošas kvalifikācijas strādnieki par atbilstošu samaksu nevar atrast darbu, tad šādu situāciju ekonomikā sauc par bezdarbu. 1
Attiecībā uz bezdarbu, svarīgi ir noteikt gan esošo bezdarba līmeni, gan arī klasificēt pa bezdarba veidiem. Atšķirt brīvprātīgo un piespiedu bezdarbu. Visās attīstītās tirgus ekonomikas zemēs ir tādi, kas nestrādā, darbaspēku nepiedāvā, un ir bezdarbnieki, kas alkst, lai viņu darbaspēku piedāvājumiem būtu atbilstošs pieprasījums. Pie brīvprātīgajiem bezdarbniekiem pieskaitāmi: sievietes mātes ,sievas, namamātes, ilgstoši bezdarbnieki, hroniski alkoholiķi, narkomāni, ubagi. „Bezdarbnieku līmenis svārstās, taču nav nozīmes, cik zems tas kļūst, bezdarbs nekad nepazudīs.”2 bezdarba līmeni izsaka kā bezdarbnieku skaita attiecību pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. 2
Bezdarbnieks ir fiziska persona darbaspējīgā vecumā, kura nestrādā, kurai nav citu ienākumu vismaz minimālās darba samaksas apmērā, kura neveic uzņēmējdarbību un meklē darbu.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem.…
Šo tēmu izvelējos, tāpēc, ka tā ir aktuāla mūsdienu Latvijā. Valstī ir daudz cilvēku, kuriem nav darba, viņi to meklē un ir gatavi uzsākt darbu, taču nav reģistrējušies kā bezdarbnieki. Reālais darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā trīs reizes pārsniedz reģistrēto bezdarba līmeni. Pastāv arī strādājošo, bet nabadzīgo iedzīvotāju grupa, kuru darba algas ir ļoti zemas. To ietekmē zemais minimālās algas līmenis valstī, prakse izmaksāt algu “aploksnēs”, augsts zemas produktivitātes darbu īpatsvars, sevišķi lauksaimniecībā. Šī grupa veido alternatīvu bezdarbam, tāpēc bezdarbs ir nozīmīga problēma pašreizējā valsts situācijā. Bezdarbs ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba. • Izvirzītā hipotēze: Bezdarbs kā zema dzīves līmeņa un neattīstītas ekonomikas rādītājs. • Darba pamatjautājums: Vai bezdarbs Latvijā ietekmē tās sabiedrību? • Darba mērķis: 1. noskaidrot, kas ir bezdarbs;2. izprast tā cēloņus;3. noteikt valsts lomu bezdarba problēmas risināšanas jautājumā. 3. noteikt kā tā tiek risināta bezdarba problēma šobrīd. • Mērķauditorija: Visi ekonomiski aktīvie iedzīvotāji- bezdarbnieki, kā arī tie, kuri tādi ir, bet nav reģistrējuši sevi kā bezdarbnieku. Kā arī tie, kuriem nav vienaldzīga bezdarba problēma Latvijā. • Darba pētījuma metodes: Zinātniskās literatūras izpēte. Interneta izmantošana, jo tajā var atrast jaunākos statistikas datus.
