Sākšu jau ar to par ko tad izvēlējos rakstīt savu darbu – mana tēma ir par meitenīti ar Dauna sindromu, kas mācās specialajā pirmskolas izglītības iestādē . Speciālā pirmskolas izglītības iestāde tā ir, jo tā piedāvā 2 programmas: speciālās pirmskolas izglītības programmu izglītojamiem ar valodas un stājas traucējumiem. Tātad meitenīte mācās kopā ar pavisam parastiem bērniem, kam ir vai nu kādi runas vai stājas traucējumi.
Undīnei ( tā sauc meitenīti)ir 6 gadiņi un viņai ir Dauna sindroms, šo iestādi viņa apmeklē jau no 3 gadu vecuma, kā Undīnes audzinātāja minēja, tad meitenītes attīstības līmenis ir kā 3 gadus vecam bērniņam. Interesanti likās tas, kāpēc tad meitenīte tika ievietota šajā bērnudārzā , nevis tādā, kur ar viņu strādātu speciāli pedagogi? Kā pēc sarunas ar audzinātāju (skat, pielikumu Nr.1) sapratu tad meitenītes ģimene nāk no laukiem – līdz ar to tā bija tuvāk pieejamā pirmskolas izglītības iestāde. Mans galvenais mērķis, ko gribēju noskaidrot bija tas vai bērniņš ar speciālajām vajadzībām var pilnvērtīgi attīstīties kā personība normālo bērnu vidū, jo kā noskaidroju strādājot ar meitenīti netika izmantotas nekādas īpašas metodes.…
