Psiholoģiski pedagoģiskās literatūras izdevumos Latvijā atspoguļojās nacionālā pedagoģiskā doma. Tā nebija kabinetos izstrādāta, bet balstījās uz dziļu ārzemju pedagoģijas teorijas un prakses, kā arī vietējo skolu pieredzes analīzi. To varēja izstrādāt psiholoģiski un pedagoģiski izglītoti un erudīti cilvēki. Ievērojamākie bija Rainis, A.Dauge, E.Pētersons, J.A.Students, K.Dēķēns, J.Greste u.c.
Raiņa (1865 – 1929) uzmanības centrā bija cilvēks. „Cilvēkam nepieciešama pilnvērtīga izglītība. Tās būtība atklājas darbībā, patiesības meklējumos, emocionālos pārdzīvojumos un sevis pārveidošanā. Bezdarbība ir personības degradācija. Rainis bija par izmaiņām mācību procesā, uzsverot, ka nepietiek ar to vien, ka prātam sniedz kādu domu, jēdzienu un dara to saprotamu; cilvēks to pilnīgi nesaprot, iekams tā neiedarbojas uz viņa jūtām, kamēr viņš ar jūtām neuzņem sevī domu.” Raini vienmēr saistīja cilvēka un sabiedrības savstarpējās attiecības.
Aleksandra Dauges (1868 – 1937) svarīgākā ideja audzināšanā ir uzskats par skolēnu kā personību.
…
