Starp Zosnas un Rāznas ezeriem iekārtojies valsts nozīmes kultūrvēsturisks objekts Zosnas muiža ar kungu māju, kurā agrāk darbojusies skola, bet tagad, kā vēsta uzraksts, ierīkota bibliotēka. Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskais objekts Zosnas katoļu baznīca celta ap 1800. gadu, tai blakus zvanu tornis. Šajā baznīciņā savulaik kalpojis arhibīskaps Jānis Pujats. (Ruska 2005) Pašreizējā apbūve radusies 19.gadsimta beigās. Zosnas muiža, kas ir viena no retajām pildrežģa konstrukcijas ēkām Latgalē 1870.gadā celta historisma stilā (Ceļvedis 2004), kas ir agrāku stilu atdarināšana (LIIS 2007, ER) Muiža celta pēc kņazu Goļicinu pasūtījuma. Tajā saglabājies daļēji tā laika interjers. Vecākā no muižas mājām ir, tā dēvētais kučieru nams, kas celta 1820.gadā. (Ceļvedis 2004) Vēl muižai piederošas ir kungu māja celta 1870.gadā un pārvaldnieka nams celts 1880.gadā. Zosnas muižas apkārtnē ir izveidots parks, kurš sākotnēji veidots kā dendroloģiskais parks. Šobrīd šo muižas parku kā dendroloģisku neuztur, taču vēl arvien tajā sastopamas 39 koku un krūmu sugas, ko varētu izmantot kā potenciālu dabas tūrisma produktu.
Zosnas muižas teritorijā meklējama miniatūrā Zosnas Romas katoļu baznīca pilnā nosaukumā Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa draudzes baznīca (Catholic 2007, ER), kas vienlaikus ir Latgalē mazākā koka baznīca Zosnā. (Rēzekne 2007, ER) Tā celta 1800.gadā un pārbūvēta 1825.gadā.” (Ceļvedis 2004), kuru apskatīt apsekojuma laikā neizdevās, jo baznīca bija slēgta. Ievērības cienīgs ir vecais baznīcas krucifikss. (Ceļvedis 2004)…
