Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 1.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 2.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 3.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 4.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 5.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 6.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 7.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 8.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 9.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 10.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 11.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 12.
  • Referāts 'Metālu sakausējumi', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Sakausējumu raksturojums    3
  Fāzu un struktūru pārvērtības cietā stāvoklī    4
  Materiāli uz dzelzs bāzes    5
  Čugunu klasifikācija    8
  Krāsainie metāli un to sakausējumi    9
  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

Par sakausējumiem sauc savienojumus, kas iegūti, izkausējot divus vai vairākus
elementus, un kam ir raksturīgas metāla īpašības. Par pamatelementu tajos jābūt metālam
Metālu sakausējumi ir nozīmīgi konstrukciju materiāli. Ķīmiskajos savienojumos metāliem var būt tikai pozitīvas vērtības, atšķirībā no nemetāliem, kam var būt arī negatīvas vērtības.
 Dzelzs mūsdienās ir svarīgākais metāls, jo dzelzs un tās sakausējumi (melnie metāli) veido aptuveni 95% no metalurģijas produkcijas. Melnās metalurģijas pamatā ir čuguna (ķeta) un oglekļa tērauda ražošana. No oglekļa tērauda iegūst leģētos tēraudus, kurus iedala mazleģētos, vidēji leģētos un augstleģētos tēraudos. Leģētos tēraudus savukārt iedala speciālajos tēraudos:
cietajos tēraudos
instrumentu tēraudos
nerūsošajos un termiski izturīgajos tēraudos uz to izstrādājumu virsmas veidojas blīva oksīda aizsargkārtiņa.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants