Cilvēka un dabas sadzīvošana, līdzas pastāvēšana ir bijis ilgstošs process un cilvēks vienmēr ir bijis dabas sastāvdaļa. Dzīvojis un izmantojis dabu, mēģinot to pielāgoties dzīvošanai tajā, aklimatizēties dažādos apstākļos, to pierāda, ka cilvēks ir viena no nedaudzajām sugām, kura apdzīvo gandrīz visu pasauli (no zīdītājiem). Taču mūsdienu cilvēks ir sasniedzis pietiekamu attīstību lai pats ar savu apzinātu darbību būtu spējīgs ietekmēt dabu, dabas apstākļus, piemēram, klimatu un citu dzīvo būtņu apdzīvotības areālus. Taču nespējot prognozēt savas darbības rezultātus, cilvēks bieži vien rīkojas neapzinīgi – iznīcinot citas sugas un dabiskos apstākļus, kas veicina sugu izzušanu. Bioētika ir apziņas forma, kas uzliek atbildību, par citu sugu ietekmēšanu, tā vedina cilvēku domāt, kā ne tikai nodrošināt sev vislabvēlīgākos dzīves apstākļus, bet arī kā netraumēt citu dzīvo būtņu dzīves apstākļus, nesadodot stresa situācijās, kuru ilglaicīgas pastāvēšanas gadījumā suga aiziet bojā.…
