Senākās pasaules valstis savā saimniecības un sabiedrības sistēmās bija klasiski vergturu iekārtas piemēri. Taču šādas iekārtas bija attīstījušās ar savām niansēm dažādās tā laika pasaules malās.
Seno Austrumu valstu saimniecība
Seno Austrumu valstīm (piemēram, Senajai Ēģiptei) ir raksturīgas ļoti auglīgas zemes. Nodarbošanās ar lauksaimniecību ir īpaši efektīva tādās zemēs. Ļoti efektīva zemkopība paredzēja, ka zemnieks iegūst vairāk ražas, nekā viņam pašam tas ir nepieciešams. Izplatīta kļuva apmaiņa, zemnieki iemainīja savu ražas pārpalikumu pret citām viņiem nepieciešamām precēm.
Seno Austrumu vergturēšanas paražas nedaudz atšķiras no tā laika Senās Grieķijas un Senās Romas izpratni par vergu funkcijām. Pamatā tas ir tādēļ, ka zeme piederēja valstij un vergi, tika nodarbināti no valsts puses sabiedriski nepieciešamos darbos. Tātad veidojās centralizēta valsts saimniekošanas sistēma1.…
