Pieprasījuma un piedavajuma līdsvars visupirms veidojas konkretā tigrus segmentā. Asa konkurence veidojas par pircēja kabatu kas ietekmē uz investīcijām par iekārtām , kas ir liels ražošanas nozīmejums. Tā piemerām pieprasījums pēc maizes ņemot vērā pirmās nepiecišamibas preču neelastīgumu gan pēc cenas , gan pēc ienākuma , kopumā ir neelastīgs. Bet tas nenozimē , ka tirgus dažadām preču grupām ir tik autonoms , ka koppieprasījuma un koppiedavājuma samēram un centieniem pēc līdzsvara , ko veicina konkurences mehānisms, nav praktiskas nozīmes. Cikliska attīstiba ar savām augšupejas un lejupslīdes fāzēs , turklāt ne tikai vienas valsts ietvaros , bet tirgus ekonomiskas pasaules mēroga tieši liecina par to , cik nozīmīgas ir koppiedāvajuma un koppieprasījuma nacionālās un globālās proporcijas.Tomēr pastāv noteiktā problēma sakara ar to. Problēma ir tā , kā kāds mehānisms , kāda investoru , uzņēmēju , pircēju un pārdevēju motivacija sasaista nozares tirgu , lokālo tirgu ar nacionālo un pat pasaules tirgu. Tomēr ir iespējams variants , ka potencialie pircēji , sākot no mājsaimniecībam un beidzot ar investriem , kokrētu faktoru iespaidā ir nolēmuši koppieprasījumu palielināt vai samazināt.1…
1) Kredita procenta likme , ipašī Latvijā ir cieši saistīta ar inflācijas tempu. Tas noteic augstu procentu likmi. Augstā procentu likmē ir viens no iemesliem , kas sekmē uz koppieprasījuma un iekšzemes kopprodukta būtisku samazināšanu. 2) Bagātības un naudas pirktspējas efekts. Tas iespaido uz koppieprasījuma līknes trajektoriju , ievērojot naudas pirktspējas izmaiņas. Bet ja pieprasījums paplašīnas , tad sakas deflācija. Paplašināšanās virzienā pieprasījumu sekmē arī delācija. Latvijā inflācija , lata pirktspējas un reālo ienākumu krišanas viennozīmīgi samazina piprasījumu un otrādi : inflācijas mazināšanos , lata pirktspējas un reālo ienākumu kāpums palielina pieprasījumu. 3) Importa un eksporta un valūtas kursa efekts. Aktīva un brīva tirdzniecība spēj būtiski iespaidot iekšzemes pieprasījumu pēc pašzemju precēm. Jā ārzēmēs , piemerām Japanā , preces ir lētākas nekā piemerām ASV , tad ASV importa preces no Japānas pēc cenas kļūst konkurētspējīgākas , piesaista pieprasījumu un “atrauj” pircējus no pašmāju ražojumiem. Importa un eksporta efekst pieprasījumā jomā , ko pastiprina cenas ir nesaraujami saistīts ar nacionālo valūtu kursiem. Zems kurss konkrētai valūtai pret citu valstu valūtu palētina eksportu , piesaistot tam piprasījumu , un sadārzina importu , samazinot pieprasījumu pēc importa precēm. Augsts valsts nacionālas valūtas kurss pret citzemju valūtam motivē tieši pretēju uzvedību , rīcibu.
