ĀV ir viena no senākajām ārstniecības metodēm, pielietojot fiziskos vingrinājumus kā patstāvīgo ārstēšanās metodi. Tā kompleksā ar citām ārstniecības metodēm ir nenovērtējam pataloģiski izmainīto organisma funkciju normalizēšanai, fizisko darbaspēju atjaunošanai un uzturēšanai. Metode ir atkarīga no daudzu faktoru ievērošanas: indikācijām, pretindikācijām, ind.izvēlētajiem ĀV līdzekļiem un individuāli izstrādātās metodikas pie konkrētas saslimšanas, atbilstoši pacienta fiziskajām spējām.
ĀV priekšmets.
Ir medicīniska disciplīna, kas balstās uz ĀV teorētiskajiem pamatiem, pielietojot ĀV līdzekļus un metodes – kalpo:
1)slimību profilaksei;
2)slimību ārstēšanai;
3)slimību sarežģījumu novēršanai;
4)slimības seku likvidēšanai;
5)fizisko, garīgo un profesionālo darbaspēju atjaunošanai;
ĀV tie ir arī vingrošanas uzdevumi.
Fiziska aktivitāte ir nepieciešama lai uzturētu organismam normālu dzīvības procesu.
ĀV subjekts ir vesels un slims cilvēks, ņemot vērā viņa individuālās īpatnības, funkcionālo stāvokli (dzimumu, vecumu slimības diognozi utt.). …
