Šajā prozā galvenā tēma ir vientulību. Visa viņa dzīve ir ļoti vienmuļa un vientulīga. Katru dienu ierastais dzīves ritms un monotonums viņu ir nomocījis, tieši tāpēc viņš mēģina to ikdienu padarīt krāsaināku un atrod tam daudz un dažādus variantus. Viņš izdomā vairākus sarunu biedrus- augstmani vīrieti, sievieti, kuru viņš pavada, kā arī upi, kura ir viņa vienīgā patiesā draudzene.
Galvenā problēma arī ir šī vientulība: „...katrs no tiem man it kā ņirgtu pretī un man atgādinātu manu vientulību.”. …
