Ir pilnīgi pamatoti izvirzīt jautājumu par nenodrošinātību ar pārtiku. Aprēķināts, ka patlaban ~800 milj. cilvēkiem jaunattīstības valstīs “hroniski” trūkst pārtikas. Kaut arī pasaules līmenī ir gūti panākumi bada mazināšanā, tad situācija gandrīz nemaz nav uzlabojusies Subsahāras Āfrikā, kur patstāvīgu pārtikas trūkumu pa laikam sarežģī politiskā nestabilitāte.
Tā saucamā “bada josla” aizņem galvenokārt Āzijas dienvidus un austrumus, Subsahāras Āfrikas daļu, Etiopiju, Nigēru, Mozambiku, Mali, Mauritāniju, Čadu, Eritreju. Visas bada valstis iedala 3 grupās: pirmā grupa ir valstis tropu, subtropu un tuksneša joslā (šeit ir problēmas ar augsnes apūdeņošanu, apmineralizāciju utt.); otrajā grupā ietilpst tās valstis, kas atšķiras no pasaules tirdzniecības aprites (nav tiešu tirdzniecības sakaru, minimāli pārtikas pārvadājumi, eksportpreces no citām valstīm) un trešajā grupā ir tās valstis, kuras pāriet no plānveida sociālisma saimniecības uz brīvā tirgus ekonomiku.…
