Es nesen izlasīju J. Klīdzēja romānu „Cilvēka bērns”. Tas ir ļoti emocionāls un rakstura īpašības atklājošs darbs. Tā galvenais varonis ir mazs zēns – Boņuks. Viņš ir naivs prot ļoti viegli atklāt pieaugušo domas un darbus. No pašas bērnības pret viņu izturas ar bijību vienkārši tāpēc, ka viņš vēl mazs un daudz ko vēl nesaprot. Viņa vecākiem un citiem radiem zēns ir tikai mazs traucēklis.
Boņs ir mazs ar bagātu fantāziju un iedomu pasauli apveltīts zēns. Viņš tic dievam un stingri pieturas pie Bībeles noteikumiem. Zēnam ir daudz draugu, taču arī daudz ienaidnieku. Īsti draugi nekad nešķiras, nekad neapmelo un nekad nekritizē viens otru- tā domā Boņs. Viņa labākais draugs Tancis vēlāk apprecējās ar Brigitu – Boņa līgavu. Manuprāt, Bigija rīkojās nepareizi liekot Boņam domāt, ka tik mazs zēns var precēties ar pieaugušu sievieti. Satiekoties viņi vienmēr teica viens otram: „Boņ, vai tu joprojām esi mans mazais draudziņš?…
