Loģika ir zinātne par domāšanu. Loģika aplūko vairākas domāšanas formas : jēdziens, spriedums un slēdziens. Ar jēdzieniem mēs sastopamies ikdienā, tos lietojam gan runā, gan rakstos. Jēdzienos mēs arī domājam.
Pirmie jēdzieni mūsu tālajiem senčiem parādījās ilgstošas filoģenēzes (organismu individuāla attstība) rezultātā. Arī bērniem, kas savā ontoģenēzē (organismu individuālā attīstība) saīsinātā formā atkārto visas filoģenēzes pakāpes, pirmie vienkāršie jēdzieni parādās tikai 2- 3 gadu vecumā.
Uz jautājumu, ko nozīmē domāt, Sokrats atbildēja, ka tas nozīmē prast izteikt savas domas jēdzienu formā.
JĒDZIENS – VIENA NO DOMĀŠANAS FORMĀM.
Jēdziens ir domāšanas atoms. No jēdzieniem veidojas spriedumi, kuri ir molekulas. Jēdziens veidojas apstrādājot sajūtas, uztvērumus, priekšstatus. Šo informāciju apstrādājot veidojas jēdziens. Jēdziens ir objektīvs uzskatu un priekšstatu vispārinājums. Jēdziens atspoguļo objektīvas pasaules parādības. Objekts atspoguļo lietas, lietu īpašības.…
