Kopsavilkums
Diskusijā par eitanāzijas legalizēšanu tiek apspēlēts humānisms. Cik humāni ir skatīties kā neārstējami slims cilvēks cieš no sāpēm un cik humāni ir likt kādam viņu nogalināt? Cik humāni ir neļaut šim cilvēkam izvēlēties veidu kā atvieglot savas ciešanas? Hipokrāta zvērests tiek izmantots abās kaujas pusēs. No vienas – ārstam ir jācīnās par pacienta dzīvību visiem zināmiem līdzekļiem un no otras- ārstam ir jārūpējas par pacienta labsajūtu. Izmantojot šo medicīniskās ētikas kodeksu, eitanāzijas piekritēji aizmirst par to, ka pamatā sabiedrības darbībai attiecībā pret cilvēka dzīvību ir bauslis “tev nebūs nokaut”. Tas parādās gan Latvijas kriminālkodeksā, gan latviešu vērtību sistēmā (jo kā gan citādi, lai cilvēks justos slikti par otra cilvēka nonāvēšanu, ja viņā nebūtu ieaudzināta tāda vērtība kā cilvēka dzīvība), gan arī Hipokrāta zvērestā, u.c., jo tas sabiedrībā ir pieņemts par normu. Turklāt Latvijas medijos parādās viedoklis, ka raugoties no juridiskā aspekta eitanāzijas ieviešana prasītu gan likumdošanu, gan stingru uzraudzību. Latvijā nav ne vienas, ne otras. Rastos arī pretruna starp likumu par eitanāziju un galveno morāles normu- cilvēka dzīvība ir svēta un neviens nedrīkst to atņemt, cilvēkam ir jāmirst nevardarbīgā nāvē.
…
