Izglītības filozofija ir lietišķās filozofijas veids, kas, izmantojot arvien atjaunojošās zināšanas par cilvēku un sabiedrību, kritiski izvērtē esošo pedagoģiskās darbības stāvokli valstī un pasaulē; sniedz orientējošus sistēmiski un loģiski pamatotus secinājumus par izglītības mērķi, saturu, izglītības subjektiem un līdzekļiem; palīdz dialektiski risināt izglītības specifiskās problēmas un prognozēt izglītības pilnveidi nākotnes sabiedrībā.
Mūsdienu izglītības filozofijas problēmu lauka daudzveidībā pašlaik visskaidrāk iezīmējas divi galvenie virzieni:
empīriski analītiskais (cilvēks kā tipoloģiska būtne (radījums), kura dzīvi nosaka (determinē) bioloģiskie un sociālie likumi;
humanitārais (cilvēks kā unikāla individualitāte).…
