Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 1.
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 2.
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 3.
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 4.
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 5.
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 6.
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 7.
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 8.
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 9.
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 10.
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 11.
  • Referāts 'Dioksīni Baltijas jūras zivīs', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Kad pasaule uzzināja par dioksīniem    3
2.  Kas ir dioksīni    4
3.  No kurienes rodas dioksīni    5
4.  Dioksīna ķīmiskās un fizikālās īpašības    5
5.  Toksikologu vērtējums    6
6.  Dioksīnu piesārņojums Baltijas jūrā    6
7.  Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorinēto bifenilu (PCBs) daudzums pārtikā    7
8.  Kas jāņem vērā lietojot uzturā Baltijas jūras zivis    8
9.  Dioksīnu ietekme uz organismu    9
  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

Kad pasaule uzzināja par dioksīniem
No daudzām piesārņojošo vielu grupām pēdējos gados īpašu vērību piesaistījuši dioksīni. Pavisam atklātas vairāk nekā 419 dioksīnu grupas vielas, taču no tām aptuveni 30 pierādīta toksicitāte. Cilvēce ar dioksīniem iepazinās XX gs. 30 gados, kad sākās plaša polihlorfenolu lietošana ķīmiskajā rūpniecībā. Jau vismaz pusgadsimtu šīs vielas nonāk vidē un tur uzkrājas, jo dioksīna mikropiemaisījumiem ir raksturīga stabilitāte vidē, unikāla bioloģiska aktivitāte un tie var kļūt par biosfēras ilgtermiņa piesārņojumu.
1994. gadā ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) savā referātā informēja sabiedrību, ka dioksīni ir ļoti nopietns drauds cilvēka veselībai. Polihlordibenzodioksīniem (PDD) un polihlordibenzofurāniem (PDF) ir izteikta koncerogēnā un tetratogēnā aktivitāte. Hlororganiskie savienojumi iedarbojas uz atsevišķām organisma sistēmām, tie ietekmē imūnsistēmu, endokrīnos orgānus, centrālo nervu sistēmu, kā arī organisma reproduktīvās funkcijas.
Savukārt 1999. gada 27. maijā Beļģijas Veterinārā pārvalde mutiski informēja Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis, ka dzīvnieku taukos, ko piegādā Beļģijas kompānija “Verkest” dzīvnieku barības ražotāju industrijai, satur dioksīnus. Ar šo mirkli apkārtējās vides piesārņošanas problēma kļuva par pārtikas piesārņojuma problēmu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants