Pedagoga zināšanas par bērna tipoloģiskās vecumposma īpatnībām ir uzskatāmas par ļoti nozīmīgu tikumiskās audzināšanas nosacījumu.
Sākumskolas bērnu psihiskās attīstības robežas nosaka bērna individuālās attīstības līmenis un īpatnības. Iestājoties skolā, bērni un skolotāji var sastapties ar vairākām problēmām: bērnam ir atšķirīgas gatavības pakāpes skolai, negatavotība jaunajai, psiholoģiskajai lomai, atšķirīga motivācija iet skolā, dažāds prasmju un iemaņu, kā arī dotību līmenis. Vieniem mācīties ir viegli, citiem-grūti, vieniem ir garlaicīgi, citiem-interesanti. Mācību darbības aizvieto rotaļas un spēles, saskarsmē par galveno autoritāti kļūst skolotāji, šī perioda beigās-vienaudži. Sākumskolā bērnam izveidojas pašvērtējums. [17,101]
Jaunāko skolas vecumu psihologi apzīmē dažādi. Pēc psihologa D.Elkoņina domām, bērna psihiskās attīstības galveno virzošo pretrunu veido neatbilstība starp bērna motīvu un vajadzību sfēru. Katrā vecuma periodā psihologs izdalīja vadošo darbību. Vadošo darbību jaunākajā skolas vecumā viņš izdala mācībām.
Pēc L.Vigotska-krievu psihologa domām: ”Bērna attīstības specifika ir tā, ka viņš nepakļaujas bioloģisko likumu darbībai (kā dzīvniekiem), bet sabiedriski vēsturisko likumu darbībai”. [21,232]…
