Pirms vairākiem desmitiem tūkstošu gadu senie cilvēki pārliecinājās, ka dažādiem akmeņiem piemīt dažādas īpašības. Ir akmeņi, kuri ir tik cieti un izturīgi, ka no tiem var pagatavot akmens cirvjus vai nažus, bet ir arī tādi, kas šādiem nolūkiem neder, piemēram, dolomīts.
Cilvēki iemācījās pazīt akmeņus un zināja, kurš no tiem kam der. Piemēram, ar dolomītu izlikts pavards derēs īsu laiku.
Ko saprotam ar jēdzienu ”derīgie izrakteņi”? Bieži ikdienā jēdziena ”derīgie izrakteņi” vietā lieto jēdzienu ”minerālās izejvielas”, kas ir aptverošāks un tajā ietilpināmi gan cietie derīgie izrakteņi , gan izejvielas, ko iegūst šķidrā un gāzveida stāvolī. Par derīgiem izrakteņiem ierasts saukt Zemes garozas jeb litosfēras veidojumus, kurus izmantojam zināmu vajadzību apmierināšanai vai uzdevumu veikšanai. Derīgo izrakteņu atradnes ir derīgo izrakteņu sakopojumi, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi pie noteikta tehnikas un tehnoloģijas attīstības līmeņa nodrošina lietošanas ekonomisko lietderību.…
