-
Piedziņas vēršana uz kustamo mantu Latvijā un citās Eiropas valstīs
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Piedziņas vispārīgie noteikumi | 5 |
| 1.1. | Piedziņas vēršana uz fiziskas un juridiskas personas mantu | 12 |
| 1.2. | Manta, uz kuru nevar vērst piedziņu | 23 |
| 2. | Kustamas mantas apķīlāšana | 27 |
| 2.1. | Kustamas mantas apķīlāšanas vispārīgie noteikumi | 31 |
| 2.2. | Kustamas mantas aprakstīšana un apzīmogošana | 37 |
| 2.3. | Apķīlājamās mantas novērtēšana | 6 |
| 2.4. | Kustamas mantas apsardzība | 48 |
| 3. | Apķīlātās mantas pārdošana | 52 |
| 3.1. | Apķīlātās mantas pārdošana komisijā | 55 |
| 3.2. | Kustamas mantas izsole un tās kārtība | 57 |
| 3.3 | Kuģa izsoles īpatnības | 66 |
| 4. | Citu valstu regulējums attiecībā uz piedziņas vēršanu uz kustamo mantu un to iespējamo regulējumu pārņemšanu Civilprocesa likumā | 69 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 78 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 82 | |
| Pielikumi | 88 |
Pētījumā salīdzināšanu Eiropas dalībvalstu- Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas tiesību normu regulējumu attiecībā uz piedziņas vēršanu uz kustamo mantu, pārējās Eiropas dalībvalstis netiks salīdzinātas.
Kā pētījuma avoti šī darba izveidei tiks izmantoti Latvijas Republikas normatīvie akti, to skaitā Civilprocesa likums, Tiesu izpildītāju likums, citi normatīvie akti, un citu valstu normatīvie akti, kas regulē piedziņas vēršanu uz kustamo mantu, un prakses laikā iegūtie materiāli, tiesu nolēmumi un tiesu prakse.
Pētījums sastāv no četrām nodaļām, kurās tiek apskatīts sekojošais:
1.pirmajā nodaļā- piedziņas vispārīgie noteikumi, kas sniedz izpratni par piedziņas vispārīgajiem noteikumiem attiecībā uz fiziskas un juridiskas personu mantu, kā arī tiek apskatītā manta, uz kuru saskaņā ar likumu nevart tikt vērsta piedziņa.
2.otrajā nodaļā- kustamas mantas apķīlāšana, kas sniedz izpratni par mantas apķīlāšanu, apzīmogošanu, novērtēšanu un mantas apsardzību.
3.trešajā nodaļā- apķīlātās mantas pārdošana izsolē vai komisjā, kā arī tiek pētītās kuģa izsoles īpatnības.
4. ceturtajā nodaļā tiek pētīts citu valstu regulējums attiecībā uz piedziņas vēršanu uz kustamo mantu.
Pētījumā tiks izdarīti secinājumi par darbā saskatītajiem problēmjautājumiem un tiks sniegti priekšlikumi to risināšanai…
Tiesu izpildītāju darbību uzsākšanai ir piespiedu raksturs, kas vērsts pret parādnieku ar mērķi panākt parādsaistību un pienākumu izpildi par labu prasītājam- piedzinējam. Viens no parādsaistību rašanās iemesliem minams iedzīvotāju finansiālais stāvoklis, kad personas ar savām darbībām vai bezdarbības dēļ uzņemas pārāk lielu finansiālo risku, un nespēj segt radušos zaudējumus. Kā otru faktoru var atzīmēt pastāvošo tiesību nihilismu, kad personas apzināti neievēro un nepilda uzliktos pienākumus. Zvērinātam tiesu izpildītājam stājoties pie izpildes jāparāda nepieciešamā operativitāte un iniciatīva, lai nodrošinātu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildīšanu pietiekami īsā laika posmā un nepieļautu, ka parādnieks izsaimnieko to mantu, uz kuru pēc likuma var tikt vērsta piedziņa. Maģistra darba tēma „Piedziņas vēršana uz kustamo mantu Latvijā un citās Eiropas valstīs”, kas patreiz ir aktuāla un saistīta ne tikai ar problēmām tiesu izpildītāju darbībā, kas radušās pēc zvērinātu tiesu izpildītāju reformas uzsākšanas, bet arī ar pēdējā laikā sabiedrībā izskanējušiem apgalvojumiem par tiesu izpildītāju nelikumīgām darbībām un bezdarbību tiesas nolēmumu izpildē, vēršot piedziņu uz personai piederošo mantu.
