Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.01.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 24 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 1.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 2.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 3.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 4.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 5.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 6.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 7.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 8.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 9.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 10.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 11.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 12.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 13.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 14.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 15.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 16.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 17.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 18.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 19.
  • Referāts 'Sokrats un viņa filosofija', 20.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1. Daļa  Sokrāts kā personība    5
  Tikumība un zināšanas Sokrata skatījumā    8
  Ļaunuma analīze    9
  Brīvās gribas akts    10
2. Daļa  Kristīgo filosofu uzskati.    12
  Svētais Augustīns.    12
  Svētais Anselms no Kenterberijas.    13
  Svētais Akvīnas Toms.    13
  Kristīgais cilvēka brīvības uzskats.    14
  Summary    16
  Nobeigums    18
  Literatūra    19
  Bibliogrāfija    19
  Avoti    19
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Sokrats- izcils grieķu filosofs, kas ir ietekmējis visu sabiedrības domas attīstību augstākā līmenī gan ar savām atziņām un metodēm, kas patiesības meklējumos neapstājas grūtību priekšā, bet ir gatava atdot sevi lai kristu patiesības labā, atdodams pats savu dzīvību, un kā upuris par cilvēka apziņas atvēršanu. Nepārprotami, Sokrata filosofija ir viena no svarīgakajām antīkajā pasaulē jo tā ir kā iedīglis, kā lādiņš, kas iekustināja un atvēra nākamajiem viņa sekotājiem- Platonam un Aristotelim, jaunus apvāršņus un domu gaitai deva pamatu sekot vēl nepieredzētos attālumos, kas līdz tam netika pat iedomāti un šķietami cikliskajā un skaidrajā grieķu domāšanas sistēmā ienesa pavisam citādas un vēl līdz šīm nesaprastas skaidrības vēsmu.
Sokrats savos dialogos, kuri mums ir pieņemami tieši nepēta gribas brīvības problēmu, bet mēs to varam tikai nojaust un secināt no viņa izteikumu kopsakara. Galvenā doma viņa filosofijā bija patiesības meklēšana ārpus šīs ierobežotās pasaules un centieni to atrast mūžīgajā. Viņš nonāca līdz apziņai, par kādas mūžīgas patiesības esmi, kura ir viena un ka katram vārdam, ko mēs lietojam ir patiesā būtība, kuras dēļ mums ir jāvelta visa dzīve, lai to izzinātu. Patiesības zināšana ir saistīta ar tikumību un tiek stādīta viena otrai līdzās.
Mans mērķis pastāv tanī, ka esd centīšos izlobīt no šiem skopajiem Sokrata izteikumiem viņa domu par cilvēka un visas sabiedrības morāli un iekšējo vienotību. Īpašā veidā par labā un ļaunā attiecībām.
Zinātniska darba laikā centīšos pilnībā izklāstīt Sokrata domas šajā jautājumā, cik nu ļaus pieejamā literatūra un to salīdzināt ar Katoliskās Baznīcas mācību. Mēģināšu būt autentiskāks un patiesāks arī dotajos apskatos un necensties veidot apstraktu spriedelēšanu, bet konkrētu domu attīstību visa zinātniskā darba gaitā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants