Darbs un atlgojums ir galvenie kritēriji, kas nosaka vīrieša stāvokli sabiedrībā. Vīrišķība ir saistīta ar varu sabiedrībā un ģimenē, varas turēšanu izvirzot par augstu socialu vērtību. Arī sociālā kompetence ir sabiedrības stāvokļa zīme – vīrietim ir jābūt gudram, krietnam, strādīgam, jārūpējas par bērniem.
Vīrieša vīrišķības identitāte ir apdraudēta pusaudža vecumā, kad zēns sāk darīt vīriešu darbus un ‘iemācās’ savu lomu – ja šādam jaunam zēnam blakus nav vīrietis, kas to visu iemāca, zēnam var rasties problēmas ar savu dzimumidentitāti; arī pensijas laikā, kad atrašanās mājās izmaina līdzšinējās lomas gan publiskajā, gan ģimenes sfērā – vīrietis var sākt justies nevērtīgs, jo vairs nespēj darīt tās lietas, caur kurām uztvēra sevi par nozīmīgu un vīrišķīgu (Putniņa 2005).
Vīrišķība nav viendabīga, tai ir sava hierarhija. Tā izpaužas gan sabiedrībā kopumā, gan viena cilvēka dažādos vecuma posmos. Katrs cilvēks jēdzienu ‘’vīrišķība’’ skaidro, balstoties uz savu dzīves pieredzi un personību. Arī katrā kultūrā šis jēdziens tiek definēts atšķirīgi. Runājot par atšķirībām ar sievietēm jāatzīmē, ka dzimtes vienlīdzīgs statuss nenozīmē, ka sievietēm un vīriešiem ir vienāda identitāte, bet abiem dzimumiem būtu jābūt vienādi vērtīgiem.…
