Civiltiesiskās normas iedarbojas uz personām nevis tieši, bet caur civiltiesiskajām attiecībām, jo civiltiesiskās normas attiecas uz personu atkarībā no tā, kādā civiltiesiskā attiecībā šī persona ir iesaistījusies.
Tiesiskās reglamentācijas rezultātā mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības sabiedrībā iegūst civiltiesiskās attiecības formu.
Ja rodas kāda mantiskā vai personiskā nemantiskā attiecība, nepieciešams noteikt tās piederību normatīvajos aktos paredzētajam civiltiesiskās attiecības veidam, lai uz to attiecinātu atbilstošas civiltiesiskās normas (P: Ja kāds mums atļauj lietot dzīvošanai viņa dzīvokli par noteiktu samaksu, tad tās ir dzīvojamās telpas īres līguma attiecības. Līdz ar to mums jāmeklē Civiltiesiskās normas, kas attiecības regulē.)
Ja mantiskā vai personiskā nemantiskā attiecība pēc sava rakstura ir pakļauta civiltiesiskai reglamentācijai, bet tieši tādu civiltiesisku normu , kas to regulētu, nav, ir jāizmanto likuma vai tiesību analoģija.
(P: Līzingam piemēro tiesību normas, kas attiecas uz līzingiem normatīvajos aktos paredzētiem līgumiem.)…
