Tāpat kā A. Bela romānā „Būris” arī „Latviešu labirintā” ir vērojams tēls, kas raksturo cilvēka likteņa šķērsli. A. Bela romāna „Latviešu labirints” ir atrodami vairāki tēli, kas raksturo šo semantiku, tomēr tie paspilgtina un paskaidro labirinta tēlu, kas vērojams šajā citātā: „Pilsētā dienas skrien, šaurās ielu šahtās ieslēgtas. Cilvēks pat pūlī ir viens, maldās dziļos labirintos, kur kļūmīgs pagrieziens, nepareizs solis, neveiksmīgi izvēlēta kustība noved strupceļā.Ja cilvēkam nav sava Ariadnes pavediena, labirints viņu aizved pie Minotaura. ” Labirinta tēlu A. Bela romānā „Latviešu labirints” galvenais varonis pamato ar cilvēka nepiedalīšanos, jeb to, ka cilvēka tālāko dzīvi nosaka labirints, cilvēkam nemaz nepiedaloties savas dzīves attīstībā, bet tikai sekojot labirinta izvēlētajam ceļam. Labirinta tēla sinonīms varētu būt liktenis, jo labirints A. Bela romānā „Latviešu labirints” veic tās pašas funkcijas, kas piedēvētas liktenim.
Neskatoties uz šo ļoti lielo atšķirību cilvēka lomai sava likteņa lemšanā, tomēr var nenoliedzami apgalvot, ka cilvēku dzīvēs ir šķēršļi ko dzīves laikā vajag pārvarēt, lai vai nu atrastu sevi, vai nu izlemtu, kas dzīvē ir svarīgākais.
…
