No 12 līdz 15.gs. pastāv gotika, kas ir pilsētu māksla. 1147.g. Parīzē iesvēta pirmo Sandenī baznīcas kapellu, kas tiek uzskatīta par pirmo gotikas paraugu. Par gotikas "tēvu" uzskata Sendenī abatu Sužēru (ap 1081. - 1151.), kurš nāca no benediktīniešu ordeņa. Gotika kā stils raksturojas ar vieglumu un tieksmi uz augšu - tuvāk pie Dieva.
Idealizēta gotiskā katedrāle sastāv no septiņām spirālēm, kur ziemeļi simbolizē Veco Derību, dienvidi - Jauno Derību, bet rietumi - pastaro tiesu. Gotikas mākslas būtība koncentrējas Dionīsija darbā "Theologia mystica", kurā viņš raksta: "Dievs ir gaisma, tā nav radīta, un visa radība ir līdzdalībniece tajā. Vieglums, kurš tiek panākts ar precīziem ģeometriskiem aprēķiniem, ticīgajiem nozīmēja vien to, ka gaisma pati koncentrējas īpašos priviliģētos reģionos, kas ir Dieva izraudzīti. …
