Lai arī kā negribētos atzīt, bet arī mūsdienu sabiedrībā pastāv stratifikācija. Tā vien liekas, ka sabiedrība nekad nespēs būt viens veselums, ko sastāda tik dažādi un unikāli indivīdi, jo kāds vienmēr ieviesīs tradīciju, kas šos indivīdus jāsadala pēc to „unikālajām” īpašībām, līdz ar to vienlīdzības nebūs. Varbūt vienīgi šķietamā. Vispārībā pastāv 4 galvenās stratifikācijas sistēmas – verdzība, kastas, kārtas un sociālās šķiras. Šīs 4 stratifikācijas sistēmas būtu jāuzlūko kā ideāli paraugi, pēc kuriem var analizēt viņu pastāvēšanas iemeslus. Visekstrēmākā stratifikācijas forma, kas pauž sociālo nevienlīdzību ir cilvēku vai grupu verdzība. Tajā cilvēks ir prece jeb darbaspēks, par kuru nesaņem atalgojumu, un tas pieder vienam cilvēkam, kurš viņu ir nopircis, būtībā cilvēks ir vergs un viņam nav nekādu tiesību. Lai arī verdzība jau vairs nepastāv, tā tomēr simbolizē iespējamo cilvēku varu pār citiem cilvēkiem.…
