Tematu ‘’automobiļu drošības uzlabošanas metodes sadursmēs’’ es izvēlējos tādēļ, ka pašam ir gadījies iekulties mazās sadursmēs, un tad esmu bijis laimīgs par to, ka mašīnai zem bampera ir mazi hidroliskie amortizatori, kas pie maziem triecieniem nostrādā lieliski tā, ka pat automašīnai nav nekas sasists! Tad nu es sāku prātot- auto katastrofās iet tik daudz cilvēku bojā un ciešs, kāpēc tad VOLVO kompānija šo metodi nav attīstījusi līdz tam, ka smagās sadursmēs neciestu cilvēki un varbūt pat automobilis. Tiesa gan tas ir uzreiz saprotams, ka visefektīvāk šī metode strādās taisnās frontālās sadursmēs. Tad nu es nolēmu pats izpētīt kāpēc šī ideja nav pilnveidota, varbūt pārāk dārgo izmaksu dēļ? Mans pētījums vairāk balstās uz eksperimentiem, nekā uz aprēķiniem. Taču ierobežoto finansiālo iespēju dēļ eksperimenti nav bijuši pilnīgi, un iespējams, ka nav spējuši atspoguļot visas reālās situācijas.
Sadursmes raksturo ar šādiem fizikālajiem lielumiem un jēdzieniem: masa, ātrums, impulss, impulsa moments, berze, spēka moments, spēks, enerģija, u.c. Taču
kā jau minēju darbs balstās uz eksperimentiem, to aprakstiem, problēmu izklāstu, atziņām un secinājumiem, nevis plašiem teorētiskiem faktiem un aprēķiniem. Darba mērķis ir iegūt atziņu, vai ir iespējamas elastīgas sadursmes, kur automašīnu ātrumi ir lieli, tas ir uzlabot auto drošību izmantojot amortizācijas sistēmas.…
