Pakāpeniski, sākot ar 50. gadu beigām – ar t. s. “Hruščova atkusni” – ideoloģiskās iedarbības formas kļuva nedaudz maigākas. No plakātiem pakāpeniski izzuda iepriekšējam periodam raksturīgie vadoņu tēli, plīvojošie sarkanie karogi; detalizāciju nomainīja formu lakonisms un vispārinājums. Politiskajos un ekonomikai veltītajos plakātos joprojām saglabājās deklaratīvisms, bet kultūras notikumu, dabas aizsardzības reklāmā vīrišķīgi brutālo formu nomainīja poētisks dekoratīvisms.
70. gadi ir latviešu plakāta uzplaukuma laiks. Domas spraigums un formas oriģinalitāte, iespējams, bija viena spilgtākajām tālaika liecībām protestam pret totalitārisma uzspiesto vienveidību un individuālā nivelāciju. Kultūras jomām veltītajos plakātos tika paustas vispārcilvēcīgas vērtības, apliecināta nacionālā identitāte
…
