Cilvēku sabiedrības vēsture ir nepārtraukts attīstības process, nemitīga sabiedriskas ražošanas augšupeja. Šīni procesā, savukārt, valda zināma likumsakarība, zināma nosacītība. Atsevišķu parādību, faktu un notikumu pamata ir zināmi cēloņi.
Cilvēku sabiedrība cenšas ar savu darbu izmantot savā labā apkārtējo vidi, izmantot dabu, tas produktus un enerģiju. Šim cilvēku darbam jebkuros apstākļos ir sabiedrisks raksturs, taču tā formas un mērķi dažādās cilvēku sabiedrības attīstības pakāpēs ir dažādi. Tā, piemēram, verdzības iekārta noteicošās ir vergturu, bet feodālā muižnieku ekonomiskās intereses. Dabas speķu un dabas produktu izmantošanā cilvēce savā garajā attīstības gaitā ir uzkrājusi lielu pieredzi. Tautas saimniecībai, tas attīstībai ir gara vēsture. Attīstība vijas cauri gadu tūkstošiem no primitīva kapļa līdz modernam traktoram, no pirmatnējas kopienas līdz mūsdienu sabiedrībai.
Ekonomikas vēstures studijas sniedz atbildi jautājumam, ka, pa kuriem ceļiem norisinājās sabiedriskas ražošanas attīstība, palīdz izprast atsevišķu tautas saimniecības objektīvo procesu un nolikumu vēsturisko nepieciešamību un nosacītību. …
