Maldināšanas teorija

Sievietes maldināšana un nepatiesās informācijas sagrozīšana, noklusēšana ietekmēja citu cilvēku domas un rīcību. Bērna mātes maldinošās ziņas nodošana bērnudārza audzinātājai bija tik pārliecinoša, ka: „Viņa paskaidroja, ka rīkojusies saskaņā ar mātes rīkojumu.” Audzinātājas uzticēšanos bērna mātei noteica savstarpējo attiecību tuvība – acīmredzot audzinātāja nepazina konkrēto ģimeni tik tuvu, lai zinātu patiesos notikumus, tādēļ arī uzticējās sievietes teiktajam.
Kaut gan šajā situācijā bērna tēvs nebija pārkāpis noteikumus, rīkojās atbilstoši situācijai, tomēr sievietes maldi un spēja pārliecināt, situāciju vērsa sev par labu, savā pusē nostādot pat likuma sargus.
„Bērna tēva aizturēšana un lēmuma par kratīšanu pieņemšana, kā arī daudzas citas policijas darbības nebija vērstas uz patiesības noskaidrošanu, bet drīzāk uz bērna mātes interešu pārstāvēšanu, lai prettiesiski atgūtu bērnu likuma aizsegā.”

Kaut gan pret sievieti jau iepriekš bija izvirzīts kriminālprocess par iespējamu vardarbību pret bērniem, likumsargi tik un tā nostājās sievietes pusē un atdeva viņai bērnu. Šāda situācija liecina par pašu valsts darbinieku pilnīgu neizpratni par šādām tēmām un sievietes spēju manipulēt ar informāciju.
Kopumā sievietes maldināšanas stratēģiskie gājieni bija izvēlēti pareizi sava mērķa sasniegšanai (nerunājot par morālo pusi, kad šāda situācija vispār nav pieņemama). Sievietes maldīgas informācijas nodošana bija pārliecinoša, tas būtu izskaidrojams ar to, ka viņa iespējams to dara regulāri, bez emocionālas spriedzes un ar izteiktu mērķa sasniegšanas taktiku, t.i., sieviete ir ārkārtīgi motivēta. Tomēr liela daļa nepatiesās informācijas tika atklāta iesaistoties vīrietim un izklāstot notikumus no sava skatījuma, kā arī faktu bija pārāk daudz, kas savā starpā krustojās un veicināja informācijas noplūdi.
…