Mēs redzam, ka izdzīvo tikai tas, kas mainās. Cilvēks dzīvo samērā īsu mūžu un saprast, ka ir jāmainās nav viegli, arī man. Palieku vecāks un dzīve uzliek pavisam citu pienākumu un attieksmes nastu, vairs nevar pateikt: „aij, gan jau vecāki visu nokārtos!” Nav viegli pierast un atteikties no vecajiem niķiem, tomēr, lai izdzīvotu sabiedrībā, lai spētu sasniegt savus mērķus ir jāmainās, es varu palikt pie sasniegtā, tomēr atradīsies citi, kas gribēs un varēs mainīties, bet es palikšu ar skaistiem sapņiem. Kaut ko līdzīgu pirms nāves teica Lāčplēsis: „Es nespēju augt, bet nākotnei tomēr būs plaukt!”…
