Arvien biežāk daudzās nozarēs mēs sastopamies ar tādiem jēdzieniem kā vizuālā uztvere, vizuālā komunikācija, vizualizācija, vizuālā domāšana. Vizuālā domāšana ir cilvēka darbība, kuras produkts ir jaunu tēlu, jaunu vizuālo formu radīšana, kurām ir noteikta semantiska slodze, kas padara nozīmi redzamu. Vizuāli uztveramās mākslas pamatā ir tēlaina, neverbāla, telpā izplatīta zīmju sistēma [1].
Svarīgs vizuālās komunikācijas process ir mākslinieciskā komunikācija. Tas ir process, kas sākas ar mākslinieka pasauli un nokļūst līdz skatītāja pasaulei. Tas ir kā ceļojums, kas sevī ietver mākslas darba radīšanu, tā „nolasīšanu” un uztveršanu, rezultātā radot kādu noteiktu tēlu, kas ne vienmēr sakrīt ar mākslinieka iecerēto.
Šī eksāmena darba mērķis bija izpētīt procesu mākslinieks-mākslas darbs-skatītājs un izskaidrot to balstoties uz savu pieredzi. Līdz ar to darbā izklāstīta šī procesa teorētiskā puse; tas, kā notiek šī ziņojuma, teksta nodošana un tālāka uztveršana. Tāpat arī shēmas pilnīgākam raksturojumam un izpētei veikta arī analīze balstoties uz savu pieredzi, precīzāk, analīze par Renē Magrita gleznu, kas veidota kā interpretācija Eduāra Manē gleznai, paužot savu izpratni par to un iegūto mākslas tēlu, kā arī skaidrojot mākslas darba saturu.…
