A.Eglītis par dzejnieku Edvardu Virzu.
Kad nomira Anšlava māte Virza nepameta seno draugu nelaimē un nolēma apciemot Eglīšu ģimeni, kā to mēdza darīt senāk. Mātes nāve uz neilgu laiki viņus atkal satuvināja. E. Virza bija diezgan augstās domās par Marijas literātes spējām, jo viņai piemita tikpat lokans stils un tīra valoda kā Misē, kura atspoguļojās viņas pašas rakstītajos stāstos.
Vadīdams „Brīvās Zemes” literāro nodaļu Virza kritizēja A.Eglīša tēvu, bet pret Anšlavu viņš vienmēr izturējās labvēlīgi. Viņš iespieda „Brīvajā Zemē” Anšlava pirmo dzejoli, kas tika sacerēts Inciemā. „Nekad neaizmirsīšu mirkli, kad satikāmies pirmo reizi pēc mātes nāves un viņš sāpinātā sirsnībā strauji satvēra un spieda manu roku. Viņa līdzjūtība, dedzīgas dzejnieka emocijas nesta, ķēra mani pašos sirds dziļumos, un es tikai ar mokām valdīju asaras , kaut gan nebūt nepiederēju pie raudātājiem.” Vēl Virza uzrakstīja atzinīgu recenziju par A.Eglīša pirmo dzejoļu krājumu „Vientulis un dzīrotājs…
