Makroekonomika pēta galveno ekonomikas teorijas problēmu: ierobežoto resursu izmantošana no nacionālās ekonomikas vai tās lielu sastāvdaļu pozīcijām.
Makroekonomika ir samērā jauna zinātne, jo par tās pamatlicēju tiek uzskatīts britu ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš lielās depresijas laikā XX gadsimta 30-jos gados izstrādāja ekonomikas atveseļošanās metodes.1
Galvenie sektori makroekonomikā ir mājsaimniecības, ražotāji, valdība, finanšu sektors, kā arī pasaules saimniecība. Tie visi ir savstarpēji saistīti ar preču un naudas plūsmām. Tās ir līdzvērtīgas, jo tirgus ekonomikā notiek ekvivalentu apmaiņa, un jebkuri izdevumi vieniem nozīmē ieņēmumus citiem.2
1993. gadā ANO izstrādāja un pieņēma Nacionālo kontu sistēmu. Vadoties pēc tās valstis veic savu makroekonomisko rādītāju aprēķināšanu. Vienota sistēma dod iespēju iegūt salīdzināmu informāciju par pasaules valstīm.…
