19. gs. kultūrvēsturiskais fons. Romantisma raksturojums
Franču revolūcija (1789-99) (beidzas apgaismības laikmets):
• Gāzta absolūtā monarhija
• Ierobežotas aristokrātu un Romas Katoļu baznīcas tiesības
• Pieņemta Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija
• Nodibināta Francijas Pirmā republika
Romantisms (aptuveni 1790–1850) Jauns redzējums, kuram raksturīgs nemiers. Dominē iztēle.
Pretreakcija apgaismības laikmetam un klasicisma normām (racionālisms, mērenība)
- Emocionālais pārdzīvojums racionalitātes vietā (impulsivitāte, spontanitāte, ekspresiviāte, pārspīlēta jušana, radošums, subjektīvisms, kontrasti, eksotika, neparastais, simboli, hiperbolas (pārspīlējumi), sakāpināts emocionāls stāvoklis)
- Raksturīgs misticisms, nosliece uz pārdabisko, individuālisms, jūtīgums
- Nav vienotas romantisma ideoloģijas, romantiķi ļoti atšķiras. Tā ir sentimentāla un intuitīva kristietība, dominē nacionāli motīvi, varoņi, pārspīlēta, melanholiska vai izmisīga sentimentalitāte, tieksme pēc tumsas, skumjām, garīgā neapmierinātība.…
