Baznīcas reformators piedzima 1483. gadā diezgan bagātā ģimenē. Lutera tēvs bija cēlies no zemnieku ģimenes, taču bagātību iemantojis iznomājot raktuves. Lutera tēvs vēlējās lai dēls studētu tieslietas Erfurtes universitātē, tomēr Mārtiņš Luters 1501. gadā izvēlējās dzīvi klosterī. Luters nebija iedomīgs, pat tad kad kļuva slavens viņš runāja enerģiskā zemnieku stilā. Nonācis klosterī Luters izmēģināja visus viduslaikos pieņemtos ceļus uz pestīšanu – viņš gavēja, gremdējās lūgšanās un ļoti bieži izsūdzēja grēkus biktstēvam, kas smejoties reiz teica, lai jaunietis reiz pastrādā īstu grēku, tad grēksūdze būšot daudz saturīgāka. Šādi dzīvojot Luters tomēr nerada mieru, viņš dzīvoja bailēs, ka ar viņa labajiem darbiem nepietiks Dieva dusmu remdēšanai.
1513.gadā Luteram nāca atklāsme, viņš iemantoja mierinājumu un sāka dzīvot gandrīz citu dzīvi. Lutera atklāsme bija par Dieva taisnību, Luteru ilgu laiku bija raizējies par Dieva šķietamo netaisnīgumu, jo Dievs ir radījis baušļus, kurus cilvēkiem ir grūti izpildīt, bet to pārkāpējus smagi soda ar mūžīgu pazudināšanu. Kad Mārtiņš Luters Vitenbergas universitātē bija kļuvis par teoloģijas profesoru (parasti mūki kļuva par teoloģijas pasniedzējiem), Bībele šo problēmu viņam parādīja jaunā gaismā.…
