Cilvēki vēlas redzēt Valdnieku, kuram piemīt tikai labas īpašības, taču Makjavelli saka, ka tas nav iespējams, jo tad valdniekam nāktos izvairīties no netikumiem, bet tas savukārt veicinātu pārāk atturīgu attiecību veidošanos starp tautu un valdnieku. Makjavelli sacīja: ”Valdniekam, ja tas grib noturēties, jāiemācās nebūt labam un izmantot šo iespēju pēc apstākļiem un vajadzības”.1 Šo domu viņš pamato ar to, ka nereti labās īpašības atnes postu, bet tā sauktie netikumi sagādā drošību un labklājību.
Valdniekam ir jāvēlas lai viņu uzskatītu par žēlsirdīgu nevis par cietsirdi, taču Makjavelli uzsver: „Valdniekam nav jāvairās no cietsirdības neslavas, lai noturētu savus padotos vienotībā un uzticībā, jo tas dažkārt var izrādīties daudz žēlsirdīgāk nekā aiz pārliecīgas mīkstsirdības ļaut izcelties nekārtībām, kam seko slepkavības un laupīšanas”.
