Mūsdienās Latīņamerikas valstis saskarās ar daudziem izaicinājumiem, piemēram, zemo izglītības līmeni, sociālo neaizsargātību, augsto noziedzību skaitu un korupciju, tomēr visu iepriekš minēto izaicinājumu kontekstā kā galvenais ietekmējošais faktors ir jāmin pastāvošā iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība.
Latīņamerikas valstis jau ilgstoši cīnās, lai izbēgtu no “vidējo ienākumu slazda”, kur aizvadītajos gados ekonomiskā izaugsme un produktivitāte nav spējusi sašaurināt pastāvošo plaisu starp Latīņamerikas valstīm un pasaules attīstītākajām ekonomikām. 21. gadsimta ietvaros ienākumu nevienlīdzība reģionā ir mazinājusies, taču institucionālās nepilnības turpina radīt ievainojamības taisnīgas attīstības kontekstā. Ienākumu nevienlīdzību turpina stimulēt pastāvošā izaugsmes palēnināšanās, zemā izglītības kvalitāte un sociālās aizsardzības trūkums. Piemēram, zemais izglītības līmenis ir sekmējis augsto analfabētisma līmeni, kas ierobežo iedzīvotāju iespējas pretendēt uz labāk apmaksātiem amatiem, tātad arī tiek ietekmētas iespējas gūt augstākus ienākumu avotus. Savukārt iedzīvotāju labklājība ir tieši atkarīga no pastāvošās politiskās sistēmas.…
