Lai arī daudzi filozofi noliedz kādas vispārējas metodes pastāvēšanas iespējamību, viņi piemirst, ka iespējams, tieši šis noliegums pats par sevi jau ir daļa šādas metodes. Proti, par vispārējo metodi visdrīzāk varētu tikt uzskatīta filozofija.
Kā to pamatot?
Saprotams, ka, ja nepieciešama metode, tātad ir problēma, kuru ar šīs metodes palīdzību nepieciešams risināt. To nevajadzētu aizmirst.…