Nīla Donalda Volša grāmata “Rītdienas Dievs” nes satraucošāko vēsti pēdējo simts gadu laikā: Zemes cilvēce drīz radīs jaunu garīguma formu. Mūsu civilizācija stāv sava vislielākā piedzīvojuma un visneparastākā sasnieguma priekšā.
Tāpat kā iepriekšējās grāmatas no sērijas “Sarunas ar Dievu” šis teksts ir grāmatas autora dialogs ar Dievu. Ticēt tam vai neticēt jālemj jums pašiem. Pilnīgi pietiekoši, lai jūs šo tekstu lasītu bez aizspriedumiem.
Cilvēce stāv bezdibeņa malā. Kādreiz mēs paši izvēlējamies šo virzienu, un tagad vairs nav kur iet. Bet izeja ir. Ikviens no jums var palīdzēt cilvēcei iziet no strupceļa.
Taču tam ir vajadzīgs jauns Dievs. Vecais vairs nekam neder. Un nav derējis nekad. Lai gan citi bija diezgan apmierināti ar Dievu, jo viņi neskatījās uz pasauli. Bet, ja arī skatījās, tad caur pirkstiem. Un redzēja to, ko gribēja redzēt. Viss, uz ko bija spējīgs vecais Dievs,- tā vai citādi uzlabot dzīvi atsevišķiem cilvēkiem, iespējams, pat daudziem, taču šim Dievam nekad nav bijis pa spēkam radīt vienotu taisnīgu sabiedrību vai priecīgu harmonisku civilizāciju, nemaz jau nerunājot par to, lai radītu mieru visā pasaulē. Iepriekšējam Dievam nav pa spēkam to izdarīt arī šodien. Dievs, kuram jūs ticat, nav spējīgs to visu dot, jo tas nav reāls. Viņš ir izdomāts. Izzīsts no pirksta. Viņam nav nekāda sakara ar Augstāko Realitāti.…
