Sieviešu žurnālu salīdzinošo analīzi izvēlējos, jo esmu vīrietis un, manuprāt, spēšu objektīvāk novērtēt laikrakstus, kas domāti sievietēm. Daudzām lasītājām jau ir izveidojušās simpātijas vai antipātijas pret konkrētajiem žurnāliem, bet es, šajā gadījumā, esmu neieinteresētā persona, kas var novērtēt ar skatu no malas. Pats ikdienā lasu žurnālus par mani interesējošām tēmām un ar sieviešu žurnālu lasīšanu līdz šim nebiju saskāries (ja nu vienīgi trāpās mani interesējoša intervija vai raksts, ko parāda žurnāla īstā lasītāja). Manai interesei par šo tēmu bija vēl viens iemesls. Nekad nevarēju saprast, kā sievietes var stundām lasīt žurnāliņus, kuri ir tik ļoti līdzīgi cits citam. Man vienmēr bija gribējies vienu tādu kārtīgi izšķirstīt, lai rastu atbildi uz savu jautājumu, bet, kad tiešām radās tāda iespēja, vēlme ātri noplaka. Tādēļ šis darbs bija mana iespēja atbildēt uz savu jautājumu, veicot žurnālu “Santas” un “Лилит” (turpmāk tekstā – “Lilit”) salīdzinošo analīzi.
Izvēlējos tieši šos žurnālus, kad iepazinos ar Nacionālā Mediju Pētījuma datiem par sieviešu žurnālu popularitāti 20. un 21.gs. mijā. “Santa” ir pats populārākais latviešu sieviešu mēneša žurnāls, bet “Lilit” ir pats populārākais Latvijā dzīvojošo krievu sieviešu mēneša žurnāls.
…
