-
Retu dzīvnieku saglabāšanas veidi
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Sugu daudzveidības saglabāšana | 4 |
| 2. | Latvijas dabas rezervāti un Nacionālie parki | 6 |
| 2.1. | Dabas rezervāti | 6 |
| 2.2. | Nacionālie parki | 7 |
| 3. | Bioloģiskā daudzveidība | 8 |
| 3.1. | Ģenētiskā daudzveidības saglabāšana | 8 |
| 3.2. | Sugu daudzveidība | 9 |
| 3.3. | Ekosistēmu daudzveidība | 9 |
| 4 | Zoodārzs | 10 |
| 5. | CITES | 11 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 13 | |
| PIELIKUMI | 14 |
CITES konvencijas tekstu 1973.gada 3.martā Vašingtonā (ASV) apstiprināja 80 pasaules valstu pārstāvji, bet pati konvencija stājās spēkā 1975.gada 1.jūlijā. Šobrīd CITES konvencijas nosacījumus ar nacionālās likumdošanas palīdzību ievieš jau 181 konvencijas dalībvalstis. Joprojām CITES ir viens no plašākajiem un dalībvalstu skaita ziņā lielākajiem starptautiskajiem līgumiem dabas aizsardzības jomā.
CITES ir starptautiska vienošanās starp dalībvalstīm, kuras mērķis ir nodrošināt, ka starptautiskā tirdzniecība ar savvaļas augu un dzīvnieku sugām neapdraud to pastāvēšanu dabā. Tā ar īpašu atļauju sistēmas palīdzību regulē un seko līdzi tirdzniecībai ar vairāk nekā 35 000 savvaļas augu un dzīvnieku, kā arī no tiem gatavotiem izstrādājumiem. Tikai pateicoties CITES daudzu dzīvnieku sugu, piemēram, ziloņu vai degunradžu, populācijas mūsdienās nav izmirušas.
SECINĀJUMI
1. Cilvēku saimnieciskā darbība un medības izraisa arvien jau sugu izmiršanu vai izplatības samazināšanos, un cilvēkiem vajag apturēt sugu izmiršanu.
2. Lai kontrolētu un samazinātu cilvēku darbības radīto slodzi videi, ir izveidojusies starpnozaru zinātne- dabas aizsardzība.
3. Lai smazinātu retu dzīvnieku izmiršanu Latvijā tika izveidota “Sarkanā grāmata”, tajā
4. iekļautās sugas pastāvīgi mainās katru gadu
5. Cilvēki izveidoja Dabas rezervātus un Nacionālus parkus, kuros ir saglabājusies neskarta vide, sastopami reti dzīvnieki, tajos nedrīkst ieiet bez speciālas atļaujas.
6. Lai saglabābu retus dzīvniekus, cilvēki ir izveidojuši Ģenu bankas, kuros tiek sasaldēta sperma olšūnas un embriji.
…
Cilvēks ir kļuvis par dabas pārveidotāju, tāpēc tās resursi un bagātības jāizmanto saudzīgi, lai to pietiktu ne vien šodienas vajadzībām, bet arī nākotnē. Diemžēl cilvēku ietekme uz sugu eksistenci dienu no dienas palielinās. Lai kontrolētu un samazinātu cilvēku darbības radīto slodzi videi, ir izveidojusies starpnozaru zinātne- dabas aizsardzība. Dabas aizsardzības speciālisti novērtē izmaiņas vidē, rūpējas par ekosistēmu un sugu saglabāšanu un atjaunošanu. Dabas aizsardzībā iezīmējās divi galvenie virzieni 1. Nozīmīgu teritoriju, aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu saglabāšana. 2. Racionāla dabas resursu izmantošana un saglabāšana.
