-
Zenta Mauriņa "Dvēseles higiēnas mērķis ir absolūta labvēlība"
Neviens cildena gara cilvēks nerod prieku zemiskajā un netīrajā,” romiešu filosofa Senekas vārdi. Tikai tikumiska dvēsele var radīt absolūtu labvēlību.
Kas notiktu vai nenotiktu, ja es neievērotu personīgo higiēnu?! Iespējams, ka nekas nenotiktu, bet no grieķu valodas higiēna nozīmē- veselībai derīgs. Tas liecina par to, cik liela nozīme ir personīgajai higiēnai ne tikai individuāli, bet arī sociāli. Personīgās higiēnas neievērošana var būt par cēlonis slimībām, kuras var novest pie letāla iznākuma. Tāpēc sevis un citu labā rūpēsimies par savu personīgo higiēnu.
Katram pašam jāatrod zelta vidusceļš, lai dvēsele ar ķermeni spētu dzīvot harmonijā. Kopsim ķermeni kā no ārienes tā no iekšienes. „Miesa piemērojas garam un dvēselei. Mēs varam kopt savu ārieni, cik vien gribam, bet, ja neieviesīsim kārtību un tīrību savā dvēselē, vienalga neizskatīsimies skaisti,” Zenta Mauriņa. Tāpēc ļausim tajā ienākt labvēlībai un ļausim dvēselei atpūsties, jo arī atpūta dvēselei ir nepieciešama, lai attīrītos.
…
Kādas pārdomas vai asociācijas mūsos izraisa vārds „higiēna”? Noteikti pirmā doma ikvienam no mums ir viss, kas saistīts ar personīgo tīrību un kārtību. To vēl arī nosaka sabiedrībā vispārpieņemtas normas un nekur nerakstīti likumi, ko katram nozīmē higiēna. Manuprāt, higiēnas normas, kas būtu jāievēro ikvienam, ir tas, lai mēs būtu nomazgājušies, tīriem matiem, tīriem zobiem, tīrām drēbēm, dzīvotu tīrā mājā un neēstu no netīriem traukiem. Tās ir elementārākās higiēnas normas, ko lielākā daļa no mums uzskata par neatņemamām ikdienas lietām, un tās arī ievēro. Šos uzskatījumus varētu uzskaitīt vēl daudz, daudz vairāk. Bet tas, ko es šoreiz gribētu pateikt ar vārdu „higiēna”, ir kaut kas pavisam cits. Kaut kas tāds, kas noteikti lielākajai daļai no mums nesaistās ar šo vārdu. Tā ir dvēseles tīrība jeb dvēseles higiēna. Ar dvēseles tīrību jeb dvēseles higiēnu saprotu- kārtību un tīrību ikviena cilvēka dvēselē. Mani tirda jautājums: ”Vai tiešām mūsdienu sabiedrībā nepastāv nerakstīti likumi vai vispārpieņemtas normas, kas ikdienas dzīvē par dvēseles tīrību liktu mums domāt tik pat daudz kā par personīgo higiēnu?”.
