Mēģinot saprast izaugsmi, ir vērts atcerēties epiģenētisko principu, kas raksturo organisma attīstību in utero – mātes klēpī. Šis princips paredz, ka ikvienā augošā organismā ir “iebūvēts” attīstības plāns, no kura izaug tā atsevišķās daļas – katra savā laikā, līdz visas ir attīstījušās un veido vienotu funkcionējošu veselumu. Šis princips acīmredzami darbojas embrionālajā attīstībā: katrai organisma daļai ir savs kritiskais attīstības posms, kad tā aug īpaši strauji un ir pakļauta lielākam riskam. Piedzimstot bērns pamet ķīmiskas apmaiņas sistēmu mātes klēpī un nonāk savas sabiedrības sociālās apmaiņas sistēmā, kur viņa augošās spējas attīstās atkarībā no viņa kultūrvidē piedāvātajām iespējām un ierobežojumiem.…
