Par sociālā riska ģimenēm sauc ģimenes, kurās netiek nodrošināta bērna attīstībai labvēlīga vide, tajā skaitā emocionālās vajadzības, kā arī netiek apmierinātas bērna pamatvajadzības.(1)
Šo tēmu izvēlējos tādēļ, ka mani satrauc fakts, ka Latvijā, pēdējos gados, aizvien vairāk pieaug riska, trūcīgo un nelabvēlīgo ģimeņu skaists. Šīs ģimenes, pēc savas labklājības vai veselības stāvokļa un dzīves veida atrodas kritiskā situācijā un var būt bīstamas pašas sev vai citiem sabiedrības locekļiem. Problēma pastiprināti sākusi attīstīties kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad, mainoties valsts iekārtai, daudzi Latvijas iedzīvotāji nespēja piemēroties jaunajām ekonomiskajām attiecībām, tādēļ liels skaits iedzīvotāju, īpaši laukos, palika bez darba. Līdz ar to, laukos ir ļoti daudz nabadzīgo ģimeņu, kuras pašreizējā sociālā un ekonomiskā situācijā nespēj vienas pašas tikt galā ar daudzajām problēmām, kas radušās straujo sabiedrības pārmaiņu rezultātā. Sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, nedrošība par nākotni, būtiskās vērtību izmaiņas, jaunas iespējas un izaicinājumi – tā rezultātā ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā.…
