Bērns ir cilvēks, bet bērns nav pieaugušais miniatūrā. Lai izveidotos nepieciešamais kontakts ar bērniem un, lai atrast labāku pieeju dažādās situācijās ir jāpazīst un pareizi jānovērtē bērns dažādos attīstības posmos.
Bērnība – cilvēka dzīves periods no 1 g. Līdz 11-12 g. atbilstoši organismā notiekošo pārmaiņu raksturam un intensitātei, A.Ļubļinska izdala 3 bērnības posmus:
Mazbērna vecums, jeb agrā bērnība (no 1 līdz 3 g.vec.);
Pirmsskolas vecums, jeb pirmā bērnība (no 3 līdz 6-7 g.vec.);
Jaunākais skolas vecums, jeb otrā bērnība (no 6-7 līdz 11-12 g.vec.).
Jaunākā skolas vecuma bērnu attīstība ir atkarīga no bērna veselības stāvokļa, fiziskās un psihiskās attīstības.
G.Svence raksta, ka “Iestājoties skolā, bērni un skolotāji var sastapties ar vairākām problēmām: bērniem ir atšķirīgas gatavības pakāpes skolai, nesagatavotība jaunajai psiholoģiskajai lomai, atšķirīga motivācija iet skolā, dažādas prasmju un iemaņu, kā arī dotību līmenis /4;101/.
Šajā vecumā bērniem ir vēl izteikta kustību aktivitāte, kas ir raksturīgi pirmsskolas bērniem. Tāpēc pirmajā klasē bērniem ir ļoti grūti ilgstoši sēdēt solā, viņš nonāk pretrunā ar jauno sociālo lomu un normām – sēdēt rātni un klausīties. Ilga piespiedu sēdēšana var novest bērnu pie neirozes.
Rakstot bērni ātri nogurst, jo lielie muskuļi ir attīstīti labāk nekā sīkā muskulatūra. Bērnu redze pilnībā beidz attīstīties ap 8 gadiem, tāpēc iesaka lasīt tekstus ar lieliem burtiem, jo sīku burtu ilgstoša lasīšana var būt kaitīga acīm.
Jaunākā skolas vecuma bērniem ir daudz traumu, kuras rodas bērnu nemierīguma un paaugstinātās aktivitātes dēļ.…
