Jaunas rīcībpolitikas izstrāde: kopdzīves likums

Ņemot vērā, ka normatīvais akts paredz divu vai vairāku pušu savstarpējos pienākumus un tiesības, šo tiesību daļēja piešķiršana un piemērošana nav iespējama, līdz ar to tas atkal nonāk likumdevēja ‘brieduma’ pakāpē par to, vai attiecīgās tiesības de facto kopdzīvē esošiem pāriem piešķirt vai nē.
Kā vienīgais normatīvā akta punkts, kurš teorētiski pieļauj nepilnīga apmēra tiesību / pienākumu piešķiršanu nelaulātiem kopdzīvē esošiem partneriem, ir Civillikuma regulējums par personiskajām un mantiskajām tiesībām (kur pastāv iespēja piemērot mazāku tiesību un pienākumu apjomu de facto pāriem salīdzinājuma ar laulībā esošajiem, kaut vai attiecībā par tām pašām mantošanas tiesībām).
Galvenokārt problēma, ar ko saskaras advokāti / notāri ir saistībā ar attiecību pārtraukšanu un attiecīgi kopdzīves laikā iekrātās mantas sadali: „Ja kopdzīves laikā iegūti kopīgi īpašumi, nāk pasaulē kopīgi bērni, tad gan šādas attiecības var radīt problēmas. Kamēr viss ir labi, nekādu sarežģījumu patiešām nav. Dzīvojam saticīgi, nopelnīto liekam ‘kopējā katlā’ vai rīkojamies citādi, audzinām bērniņus un šķiet, ka viss ir labākajā kārtībā. Taču, ja attiecības kādā brīdī tiek izbeigtas, tikai tad izgaismojas, ka kopdzīves laikā tomēr ir iegūta kopīga manta, kas, iespējams, reģistrēta uz viena partnera vārda, ir radušās kopīgas kredītsaistības.”
Tāpat, kā jau uzsvērts, problēmas nereti sagādā mantojuma tiesības, kā arī ārstniecības, dzīvojamo telpu īres, nodokļu un imigrācijas tiesību jomas.
Atsevišķi pētnieki uzsver, ka nav nepieciešams nodrošināt vienu konkrētu tiesību aktu, kur augstākminētās problēmas tiktu atrunātas un efektīvāk ir vienkārši veikt grozījumus pašlaik jau spēkā esošajos aktos. Taču jāmin, ka te netiek ņemts vērā cilvēciskais faktors (visu vieglāk atrast vienuviet), turklāt var pacelties diskriminācijas jautājums, jo de facto partneriem var tikt piešķirts cits tiesību apjoms.
…