Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.05.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 1.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 2.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 3.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 4.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 5.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 6.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 7.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 8.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 9.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 10.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 11.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 12.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 13.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 14.
  • Prakses atskaite 'Atskaite par tiesu praksi', 15.
Darba fragmentsAizvērt

1. lieta - civillieta: „R. A. Valdmanis/ J. Bricis”
1. Tiesa – Vidzemes priekšpilsētas tiesa.
Laiks – 16. marts.
Lietas būtība – prasība par izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.
2. Tiesas sēde sākas ar tiesneša ienākšanu tiesas zālē. Tiesas sekretāre lūdz klātesošos piecelties. Tas kalpo kā cieņas apliecinājums tiesai, kas noteikts Civilprocesa likuma 152.panta 5.punktā. Tad tiesnesis sēdi paziņo par atklātu, un visi klātesošie līdz ar tiesnesi apsēžas.
3. Tiesnesis pārbauda lietas dalībnieku ierašanos. Prasītāja vietā ir ieradies viņa pilnvarotais pārstāvis, kas iesniedz tiesnesim savu pilnvaru. Civilprocesa likuma 83.pants nosaka personas, kas var būt par pilnvarotajiem pārstāvjiem civilprocesā. Šajā lietā tas bija advokāts. No četriem atbildētājiem bija ieradušies tikai divi, lai gan tiesa caur laikrakstu „Latvijas Vēstnesis” bija aicinājusi ierasties uz tiesu arī neieradušās personas, kas bija atbildētāja sieva un meita. Ja atbildētāja dzīvesvieta tiesai nav zināma, šo personu uz tiesu aicina ar publikāciju minētajā laikrakstā (Civilprocesa likuma 54.panta 2.p. un 59.pants).
4. Tiesas zālē sēdošajiem tiek vaicāts, kāds tiem ir sakars ar izskatāmo lietu. Tiesas sēde netika atzīta par slēgtu, tāpēc sēdē varēja piedalīties jebkura persona. To nodrošina likuma „Par tiesu varu” 19.pants, kā arī Civilprocesa likuma 11.pants, jo viens no lietu izskatīšanas pamatprincipiem ir tiesas sēdes atklātums.
5. Atbildētājiem tiesa bija nodrošinājusi tulku, jo likuma „Par tiesu varu” 21.pants nosaka, ka tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā un personai, kas nepārvalda valsts valodu, tiesa nodrošina tulku.
6. Tiesnesis pusēm nolasa viņu tiesības un pienākumus, kas attiecas uz tiesas sēdes norisi (Civilprocesa likuma 159.pants). Tie ir divi tiesvedības principi: likumība un pušu līdztiesība, ko nodrošina likuma „Par tiesu varu” 3.nodaļas 18. un 24. pants. Satversmes 90.pants nosaka, ka „ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”, ko ievēro arī tiesvedībā. Tiesnesis nolasa pusēm viņu tiesības, tomēr tām netiek piešķirta liela nozīme no tiesas puses, jo tiesības tiek nolasītas ātri un neizteiksmīgi, tāpēc parasti puses neizmanto savas procesuālās tiesības pilnībā.
7. Tiesnesis sāk izskatīt lietu pēc būtības, uzdodot pusēm jautājumus un prasot paskaidrojumus. Ar šo brīdi sāk darboties pušu sacīkstes princips, kas minēts likuma „Par tiesu varu” 25.pantā, jo katra no pusēm cenšas panākt savu, taču stiprākas pozīcijas ir prasītājam, jo atbildētājs nebija ieradies uz iepriekšējām tiesas sēdēm, nesniedzot tiesai paskaidrojumus, un viņš prasītājam kā mājas īpašniekam ir parādā īres maksu, ko nav mēģinājis kaut daļēji apmaksāt, lai gan ticis vairākkārtēji brīdināts. Turklāt, atbildētājs ir apgalvojis, ka dzīvo mājas īpašnieka dzīvoklī kopā ar sievu, meitu un dēlu, taču, kā izrādījās sēdes gaitā, viņš šajā dzīvoklī jau kopš 2003.gada jūnija dzīvo viens. Tomēr šajā tiesas sēdē, parakstoties par patiesības paušanu tiesai, atbildētājs ir teicis patiesību uz tiesneša uzdotajiem jautājumiem.
8. Kad tiesnesis ir pārbaudījis visus pieteiktos pierādījumus un lietas materiālus, viņš jautā lietas dalībniekiem, vai var pabeigt lietas skatīšanu pēc būtības. Lietas dalībnieki tam piekrīt, un uzsākas tiesas debates. Pirmais runā prasītāja pārstāvis, tad – atbildētājs, kā tas paredzēts Civilprocesa likuma 184.panta 1.punktā. Noklausoties tiesu debates, tiesnesis dodas uz apspriežu istabu, paziņojot zālē sēdošajiem, ka spriedums tiks pasludināts pēc desmit minūtēm (Civilprocesa likuma 187.pants).
9. Kā noteikts Civillikuma 2171.panta 1.punktā, izīrētājs var prasīt īres līguma atcelšanu, ja īres maksa nav samaksāta noteiktā termiņā, kā tas notika šajā gadījumā. Tad var celt līguma atcēluma prasību tiesā, bet nedrīkst īrnieku no dzīvojamās platības izlikt patvarīgi (Civillikuma 2173.panta 2.teik.). Ikvienam ir tiesības uz īpašumu, tomēr nedrīkst ar savām tiesībām ierobežot citu tiesības – tas ir labas ticības princips, kas minēts Civillikuma 1.pantā.
10. Pušu līdztiesības un vienlīdzības princips ir minēts gan likumā „Par tiesu varu” (4. un 24.pants), gan Civilprocesa likumā (9.pants), gan arī LR Satversmē (91.pants). Tiesas sēdes gaitā abām pusēm tika dotas vienlīdzīgas iespējas aizstāvēt savas likumīgās intereses, tomēr prasītāja pārstāvis bija zinošāks tiesvedības jomā nekā atbildētājs, tāpēc viņa pozīcijas bija ievērojami stiprākas, un atbildētāja aizstāvība līdz ar to nebija spēcīga.
11. Tiesas sēdes gaitā līdzās citiem tiesvedības principiem tika ievērots arī patiesības princips, kas minēts likuma „Par tiesu varu” 17.pantā. Tiesneša uzdevums ir pilnīgi un objektīvi izskatīt lietas apstākļus, lai noskaidrotu objektīvo patiesību, taču, protams, katra no pusēm cenšas tiesu pārliecināt par savu taisnību. Viens no atbildētājiem tiesai vēlējās iesniegt pierādījumu, kas, kā tiesnesis sacīja, neattiecas uz lietu, jo likums ir noteicis pierādīšanas līdzekļus, un patiesības noskaidrošanas princips neatļauj patvaļīgi paplašināt to veidus.


2. lieta - civillieta: „V. Rožkalne/ R. Ripa, N. Ripa”
1. Tiesa – Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa.
Laiks – 23. marts.
Lietas būtība – par īres līguma izbeigšanu.
2. Tiesas sēde sākas ar tiesneša ienākšanu tiesas zālē. Visi klātesošie pieceļas kājās. Tas kalpo kā cieņas apliecinājums tiesai.
3. Tiesnesis pārbauda lietas dalībnieku ierašanos, kā arī palūdz prasītājam iesniegt tiesai īres līgumu, parāda aprēķinu un citus dokumentus, lai tos pievienotu lietas materiāliem. Kad lietas materiāliem pievienoti visi pušu iesniegtie dokumenti, tiesnesis jautā, vai var sākt skatīt lietu pēc būtības. Lieta tiek skatīta pēc būtības tiesvedības valodā - tas ir viens no tiesvedības principiem, un lietas dalībnieki pārzina valsts valodu.
4. Sēdes gaitā divi no klātesošajiem klausītājiem uzvedas pārāk skaļi, un tiesnesis izsaka viņiem brīdinājumu, jo Civilprocesa likuma 152.panta 2.punkts nosaka, ka tiesas sēžu zālē klātesošajiem jāuzvedas tā, lai netraucētu sēdes gaitu, un tiesnesim ir tiesības šo personu izraidīt no sēžu zāles, ja tā traucē sēdes gaitu atkārtoti (Civilprocesa likuma 153.panta 1. un 4.punkts).
5. Tad tiesnesis nolasa pusēm viņu procesuālās tiesības un pienākumus, kurus puses noklausās, stāvot kājās. Tas ir tiesvedības princips, kas tiek ievērots katrā tiesas sēdē, jo ir ietverts Civilprocesa likuma 159.pantā, un tiesnesim tā ir jau kā tradīcija, kura tiek ievērota katrā sēdē.
6. Pēc tiesību un pienākumu nolasīšanas pusēm, tiesa sāk skatīt lietu pēc būtības. Abas puses sniedz tiesai paskaidrojumus un atbildes uz tiesneša uzdotajiem jautājumiem. Sēdes gaitā darbojas sacīkstes princips. Atbildētāji ir diezgan agresīvi noskaņoti, cenšoties pierādīt, ka viņu rīcībai ir attaisnojošs un neļaunprātīgs raksturs, savukārt prasītāja uzvedas konsekventi un mierīgi. Tiesnesis cenšas puses samierināt, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 151.panta 3.punktā, taču neizdodas panākt izlīgumu, jo prasītājs pilnībā uztur savu prasību.
8. Lai gan Satversmes 100.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību un ikviens ir tiesīgs paust savus uzskatus, Satversmes 95.pants šo normu ierobežo, nosakot, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Likums aizliedz izrādīt necieņu pret tiesnesi (likuma „Par tiesu varu” 12.pants), tāpēc tiesas procesa laikā atbildētāji, būdami agresīvi noskaņoti, tomēr pieturas pie šī principa un nepārkāpj to, jo par to draud atbildība.
9. Pēc lietas apstākļu noskaidrošanas tiesnesis jautā pusēm, vai tās nevēlas noslēgt izlīgumu. Prasītāja, kas ir mājas īpašniece, kurā dzīvo abi atbildētāji, un kurai viņi ir parādā īres maksu 187 Ls apmērā, paskaidro, ka noslēgt izlīgumu viņa nevēlas, jo pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem, ka atbildētāji tiks iesūdzēti tiesā par īres maksas nemaksāšanu, viņi nav pat mēģinājuši šo summu apmaksāt un brīdinājumus atteikušies parakstīt. Prasītāja uzskata, ka īres maksas nemaksāšanai ir ļaunprātīgs raksturs, atsaucoties uz Civillikuma 1.pantu par labas ticības principu. Šis princips paredz, ka neviens nedrīkst ar savām tiesībām ierobežot citu personu tiesības.


Autora komentārsAtvērt
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Atskaite par tiesu praksi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/530754

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.